Kāpēc kravas automašīna pēc kļūdu kodu dzēšanas atkal un atkal pāriet avārijas režīmā?

Kad kravas automašīna ir atiestatīta un pilna jauda atgriezusies, var šķist, ka darbs ir padarīts – līdz brīdim, kad pēc dažiem kilometriem, stundām vai pat dienām atkal parādās tas pats brīdinājums. Šajā rakstā skaidrots, kāpēc šis cikls atkārtojas – sākot ar uzraudzības testiem, kas notiek tikai noteiktā temperatūrā un slodzē, līdz periodiskām vadojuma kļūdām, kas parādās un pazūd vibrācijas, karstuma un lietus ietekmē. Aplūkotas sistēmas, kas Euro 6 kravas automašīnām visbiežāk izraisa atkārtotu avārijas režīmu, tostarp NOx sensori, SCR dozēšana, DPF piesātinājums ar sodrējiem, EGR, pūtes…

Kāpēc kravas automašīna pēc kļūdu kodu dzēšanas atkal un atkal pāriet avārijas režīmā?

Kļūdu kodi ir izdzēsti. Brīdinājums ir pazudis. Dzinējam atkal ir pilna jauda, un kravas automašīna brauc kā parasti. Taču pēc vairākiem kilometriem vai vairākām stundām brīdinājums parādās no jauna. Drīz pēc tam automašīna atkal zaudē jaudu.

Ja tas šķiet pazīstami, ziniet – ar to saskaras ļoti daudzi. Atkārtots avārijas režīms ir bieža galvassāpe mūsdienu kravas automašīnu vadītājiem un autoparku operatoriem, it īpaši, ja jātiek galā ar sarežģītajām Euro 6 dzinēja un izplūdes gāzu pēcapstrādes sistēmām.

Svarīgi saprast, ka kļūdas koda dzēšana un kļūdas novēršana ir divas pilnīgi dažādas lietas. Ja pamatproblēma saglabājas, transportlīdzeklis to konstatēs atkal, un avārijas režīms atgriezīsies.

Tad kāpēc tā notiek un kā rīkoties tālāk?

Kāpēc avārijas režīms pēc atiestatīšanas atgriežas?

Vienkāršākais izskaidrojums parasti ir arī pareizais: sākotnējā kļūda joprojām pastāv.

Dzēšot diagnostikas kļūdu kodus, jūs parasti noņemat saglabāto diagnostikas informāciju un atiestatāt noteiktus kļūdu stāvokļus. Jūs fiziski nesalabojat sensoru, vadu, vārstu, sūkni, filtru vai citu komponentu, kas sākotnēji izraisīja kļūdu.

Kad transportlīdzeklis atsāk darbu, tā elektroniskie vadības bloki turpina uzraudzīt kravas automašīnu. Ja atkal tiek konstatēts tas pats neparastais stāvoklis, tiek ģenerēts vēl viens kļūdas kods. Atkarībā no kļūdas un ražotāja vadības stratēģijas kravas automašīna galu galā atkal samazinās jaudu, ieslēgs dzinēja jaudas ierobežošanu vai pāries avārijas režīmā.

Kāpēc avārijas režīms ne vienmēr atgriežas uzreiz?

Tieši šeit situācija kļūst mulsinoša.

Dažreiz pēc kļūdas dzēšanas brīdinājums atgriežas gandrīz uzreiz. Citreiz kravas automašīna var nobraukt 15, 80, 150 vai pat vairākus simtus kilometru, pirms tā pati problēma parādās atkal.

Tam ir vairāki iemesli. Daudzas diagnostikas pārbaudes notiek tikai tad, ja ir izpildīti noteikti nosacījumi. Transportlīdzeklim, iespējams, jāsasniedz noteikta dzinēja temperatūra, izplūdes gāzu temperatūra, dzinēja slodze, braukšanas ātrums, apgriezienu skaits, darbības ilgums, AdBlue dozēšanas apstākļi vai DPF reģenerācijas apstākļi.

Kamēr šie apstākļi nav iestājušies, ECU var nespēt noteikt, vai sākotnējā problēma joprojām pastāv. Tas var radīt iespaidu, ka atiestatīšana problēmu ir atrisinājusi uz visiem laikiem. Patiesībā transportlīdzeklis vienkārši vēl nav pabeidzis attiecīgo uzraudzības procesu.

Periodiska kļūda var pazust un parādīties atkal

Ne katra kļūda pastāv nepārtraukti. Dažas kļūdas ir periodiskas.

Iedomājieties bojātu elektrisko konektoru, kas zaudē kontaktu tikai tad, kad kravas automašīna stipri vibrē. Kamēr tā stāv servisā, viss var darboties nevainojami. Automašīna brauc stundu, uzbrauc uz nelīdzena ceļa posma, un savienojums uz mirkli pārtrūkst. ECU saņem neticamu signālu un saglabā kļūdu. Vēlāk savienojums atjaunojas. Kļūda var kļūt neaktīva, taču pati vadojuma problēma nav novērsusies.

Citas periodiskas problēmas var ietekmēt karstums, aukstums, mitrums, vibrācija, dzinēja slodze, elektriskais spriegums, ceļa apstākļi un komponentu temperatūra.

Šādas kļūdas var būt īpaši grūti diagnosticēt, jo brīdī, kad kāds kravas automašīnu pārbauda, tā var darboties nevainojami. Tas ir viens no iemesliem, kāpēc diagnostikas vēsture ir tik vērtīga.

Biežākie iemesli, kāpēc kravas automašīnai atkārtojas avārijas režīms

Atkārtotam avārijas režīmam nav viena cēloņa, taču mūsdienu Euro 6 kravas automašīnām īpaša uzmanība jāpievērš vairākām sistēmām.

1. NOx sensora problēmas

NOx sensoriem ir svarīga loma SCR emisiju kontroles sistēmas darbības uzraudzībā. Bojāts sensors, sabojāts vadojums, slikts kontakts vai komunikācijas problēma var radīt nepareizus datus vai to iztrūkumu. Tad transportlīdzeklis var secināt, ka emisiju rādītāji ir ārpus paredzētā diapazona.

Kļūdas dzēšana var uz laiku noņemt brīdinājumu, taču, tiklīdz ECU atkal veiks pārbaudes, problēmu var konstatēt no jauna.

Svarīgi atcerēties, ka ar NOx saistīts kļūdas kods automātiski nepierāda, ka bojāts ir tieši sensors. Pirms detaļu nomaiņas cēlonis jāapstiprina ar rūpīgu diagnostiku.

2. SCR un AdBlue sistēmas kļūdas

SCR kļūdas ir vēl viena bieža joma, kas jāpārbauda, ja avārijas režīms atkārtojas.

Iespējamās problēmas var būt saistītas ar AdBlue sūkni vai padeves moduli, AdBlue iesmidzinātāju, nepareizu dozēšanu, spiediena problēmām, temperatūras sensoriem, vadojumu, konektoriem, SCR efektivitāti, šķidruma kvalitāti, kā arī aizsērējušām vai bojātām caurulēm.

Ja SCR sistēma nespēj darboties paredzētajos parametros, diagnostikas informācijas dzēšana nemaina fizisko stāvokli, kas izraisa kļūdu. Tāpēc nākamajā uzraudzības ciklā transportlīdzeklis var konstatēt tieši to pašu problēmu.

3. DPF problēmas

Arī DPF problēma var atgriezties pēc kļūdu kodu dzēšanas.

Piemēram, ja filtrs ir pārmērīgi piesātināts ar sodrējiem, vienkārši izdzēšot ar to saistīto kļūdas informāciju, sodrēji nekur nepazūd. Tāpat, ja sekmīgu reģenerāciju kavē bojāts sensors vai cita dzinēja problēma, pamatcēlonis saglabājas.

Iespējamās ar DPF saistītās problēmas ir pārmērīgs sodrēju piesātinājums, neizdevusies vai pārtraukta reģenerācija, diferenciālā spiediena sensora problēmas, izplūdes gāzu temperatūras sensora kļūdas un dzinēja problēmas, kas neļauj veikt reģenerāciju.

Ja ar DPF saistītās kļūdas atkārtoti dzēš, neizprotot to cēloni, sākotnējā problēma var kļūt vēl nopietnāka.

4. Izplūdes gāzu temperatūras sensora kļūdas

Euro 6 izplūdes gāzu pēcapstrādes sistēmas ir ļoti atkarīgas no precīzas temperatūras informācijas.

Ja sensors periodiski uzrāda neticamu vērtību, problēma var pazust, sensoram atdziestot, un atgriezties, kad izplūdes gāzes sasniedz darba temperatūru.

Tas ir labs piemērs tam, kāpēc kravas automašīna tūlīt pēc atiestatīšanas var šķist pilnīgi kārtībā, bet vēlāk brauciena laikā tai parādās tieši tā pati kļūda.

5. EGR problēmas

Iestrēgstošs EGR vārsts vai saistītā sensora problēma var izpausties tikai noteiktos darba apstākļos. Piemēram, komponents tukšgaitā var darboties pareizi, bet slodzē nesasniegt paredzēto stāvokli. Tad ECU konstatē neatbilstību un saglabā vēl vienu kļūdu.

Un atkal – koda dzēšana neatbrīvo iestrēgušu vārstu un nesalabo bojātu izpildmehānismu.

6. Turbokompresora un pūtes spiediena problēmas

Atkārtots avārijas režīms var būt arī turbokompresora vai pūtes spiediena vadības problēmu sekas. Iespējamie cēloņi ir pūtes gaisa noplūdes, plīsušas šļūtenes, bojāti pūtes spiediena sensori, turbokompresora izpildmehānisma problēmas, mainīgas ģeometrijas turbokompresora kļūdas, kā arī vadojuma vai elektriskās problēmas.

Nelielā slodzē kravas automašīna var braukt normāli, jo nepieciešams salīdzinoši neliels pūtes spiediens. Tad vadītājs strauji uzņem ātrumu vai brauc kalnā. Pieprasītais pūtes spiediens palielinās, faktiskais spiediens nesasniedz ECU paredzēto vērtību, kļūda atgriežas, un transportlīdzeklis samazina jaudu.

Tas izskaidro, kāpēc dažas kravas automašīnas šķiet pilnīgi veselas, līdz tās tiek noslogotas.

7. Vadojuma un konektoru problēmas

Elektriskās kļūdas bieži tiek novērtētas par zemu. Mūsdienu kravas automašīnas strādā smagos apstākļos – ūdens, netīrumi, temperatūras svārstības, vibrācija un ceļa piesārņojums. Laika gaitā vadojumā un konektoros var rasties problēmas.

Iespējamās problēmas ir pārrauti vadi, korodējuši kontakti, vaļīgi savienojumi, slikti masas punkti, mitruma iekļūšana, bojāti spraudņi un periodiski CAN komunikācijas traucējumi.

Periodiska elektriska kļūda var radīt tieši to scenāriju, kas autovadītājus kaitina visvairāk: kļūda, atiestatīšana, kravas automašīna darbojas, kļūda atgriežas, atiestatīšana, kravas automašīna atkal darbojas.

Šādā situācijā atkārtota transportlīdzekļa atiestatīšana nozīmē simptomu ārstēšanu, nevis cēloņa meklēšanu.

8. Zems spriegums vai akumulatora problēmas

Mūsdienu kravas automašīnu elektronikai nepieciešams stabils spriegums. Vāji akumulatori, uzlādes problēmas vai slikti elektriskie savienojumi dažkārt var izraisīt vairākas diagnostikas kļūdas.

Ja vienlaikus parādās vairākas šķietami nesaistītas elektronikas vai komunikācijas kļūdas, diagnostikas procesā jāpārbauda arī spriegums un barošana.

Vairāku dārgu elektronisko komponentu nomaiņa pirms elementāras elektrobarošanas pārbaudes var izvērsties par ļoti dārgu kļūdu.

Kāpēc viens un tas pats kļūdas kods atgriežas atkal un atkal?

Ja atkārtoti parādās tieši tas pats kļūdas kods, tā ir vērtīga diagnostikas informācija. Transportlīdzeklis jums faktiski saka: „Es atkal esmu konstatējis šo stāvokli.“

Tā vietā, lai kodu vienkārši atkal izdzēstu, izpētiet, kādos apstākļos tas atgriežas. Noskaidrojiet:

  • Vai tas notiek, kad dzinējs ir auksts?
  • Tikai tad, kad kravas automašīna pilnībā iesilusi?
  • Paātrinājuma laikā?
  • Lielā slodzē?
  • Reģenerācijas laikā vai pēc tās?
  • Tikai mitrā laikā?
  • Pēc vairākām brauciena stundām?
  • Vai kļūda katru reizi atgriežas pēc aptuveni tāda paša nobraukuma?

Šāda informācija var palīdzēt tehniķim saprast, vai problēma ir elektriska, mehāniska, saistīta ar temperatūru vai atkarīga no konkrētiem darba apstākļiem.

Ko darīt, ja atkal un atkal parādās dažādi kļūdu kodi?

Tas var liecināt par cita veida problēmu.

Ja pēkšņi par kļūdām sāk ziņot vairāki savstarpēji nesaistīti komponenti, ir vērts padomāt, kas tiem ir kopīgs. Piemēram, tiem var būt kopīga barošana, masa, vadu kūlis, CAN tīkls, ECU, konektors vai atbalsta spriegums.

Viena elektriska vai komunikācijas problēma dažkārt var radīt vairākus kļūdu kodus dažādās sistēmās. Tāpēc katra diagnostikas rīka nosauktā komponenta nomaiņa reti ir laba diagnostikas stratēģija. Meklējiet pamatcēloni.

Vai avārijas režīmu drīkst atiestatīt atkal un atkal?

Tas pilnībā atkarīgs no kļūdas.

Pastāv būtiska atšķirība starp atiestatīšanu kā ārkārtas līdzekli, lai atgūtu transportlīdzekļa kustības spēju, un tādas mehāniskas vai elektriskas problēmas atkārtotu ignorēšanu, kas arvien attīstās. Ja transportlīdzeklim ir kritiska dzinēja, eļļas spiediena, dzesēšanas šķidruma temperatūras, bremžu, pārnesumkārbas vai cita ar drošību saistīta kļūda, tā turpmāka ekspluatācija var radīt nopietnus bojājumus vai apdraudēt drošību.

Atiestatīšanu nekad nedrīkst izmantot, lai ignorētu kritisku brīdinājumu.

Tomēr atbalstītu ar emisijām vai sensoriem saistītu kļūdu gadījumā transportlīdzekļa darbspējas atjaunošana dažkārt var palīdzēt vadītājam pārvietot kravas automašīnu no neērtas vai nedrošas vietas, attiecīgos gadījumos pabeigt steidzamu braucienu vai nokļūt līdz piemērotam servisam.

Galvenais princips ir šāds: atiestatiet, kad tas ir pamatoti, un pēc tam diagnosticējiet cēloni.

Ko dara TruckHELP avārijas režīma atiestatīšanas ierīce?

TruckHELP avārijas režīma atiestatīšanas ierīces ir speciālas plug and play ierīces, kas paredzētas konkrētiem atbalstītiem kravas automašīnu modeļiem.

Tās ir paredzētas, lai autovadītāji varētu vienkārši izpildīt ieprogrammēto atiestatīšanas procedūru bez klēpjdatora, sarežģītas diagnostikas programmatūras vai speciālu diagnostikas zināšanu. Tāpēc tās var būt vērtīgs ārkārtas rīks autovadītājiem, kuri ilgstoši atrodas tālu no sava pastāvīgā servisa.

Kad atkārtota kļūda ir jāizpēta?

Ja vienai un tai pašai kravas automašīnai atkal un atkal nepieciešama avārijas režīma atiestatīšana, atbilde ir vienkārša: tiklīdz tas ir saprātīgi iespējams.

Ja gaidīsiet, līdz komponents sabojāsies pavisam, plānots servisa apmeklējums var pārvērsties par dārgu salūšanu uz ceļa.

Kā samazināt iespēju, ka avārijas režīms atgriezīsies?

Universāla risinājuma nav, jo pareizā rīcība ir atkarīga no konkrētās kļūdas. Tomēr vispārīgajam procesam jābūt šādam: kļūdas nolasīšana, kļūdas izpratne, atiestatīšana, kad tas ir pamatoti, transportlīdzekļa uzraudzība, atkārtoto problēmu diagnostika un pamatcēloņa novēršana.

Svarīga ir arī rūpīga tehniskās apkopes uzskaite. Ja kravas automašīnai jau iepriekš bijusi tāda pati problēma, šī informācija var būtiski saīsināt diagnostikas procesu. Jo vairāk informācijas ir tehniķa rīcībā, jo mazāk diagnostika balstās uz minējumiem.

Jaunākie raksti